Milestība

Mīlestību kontrolēt nevajag, vai nu tā ir vai nav. Ja mīlestību sāk kontrolēt, tā vairs nav bezgalīga, jo mīlestība ir bezgalīga, bet kontrolēt var tikai to kam ir rāmji.

Neuzlikt nekādus pieprasījumus un vajadzības, ļaut otram būt tādam, kāds viņš vēlas būt. Neraudāt, kad otrs rīkojas kā rīkojas, jo arī mēs pasi rīkojamies kā rīkojamies. Un cik noderīgi mums lielas pašiem, ja kāds raudātu mūsu dēļ, par to, ko darām, ja darām to kā mākam.

Nepieķerties, izjust mīlestību kāda tā ir, nevis gaidīt speciālas formas, sargāt to un novērtēt.

Negaidit, kad notiks brīnums, jo gaidot uz brīnumu var brīnumu palaist garam.

Es gribu, man vajag, vajadzētu – tie visi ir lieki mīlestībā, jo pašu spējam mīlēt tik cik mūsos pašos, ja mums ko vajag no otra vēl, tad mūsos kaut  kā pašos nav.

Es mēģinu izspiest no otra, bet aizmirstu, ka speižu no sevis

Mīlēt, neko negaidot pretīm, bez aprēķina, bez analizešanas un mērīšanas.

Vai es to spētu?

Es sirdī gaidu patiesu mīlestību, bet baroju to ar pašpietiekamību no citiem un mērīšanu, es nevis atrodu mīlestību, bet aizeju no tās šādā veidā. 

Es vēlos mīlēt ar beznosacījumiem, es vēlos atvērt savu sirdi un iemācīties, ko pasaule man māca un kā māca mīlēt.

Es gribu mīlēt patiesi un patiesi iegūt mīlestību pretī, bet es saņemšu mīlestību tikai tad, kad došu, neko pretim negaidot!!!

Kad palaiž, tā atnāk, kad tur, tā aiziet.

Tas viss par to, ka mācos mīlēt otru, lai piepildītu savu vēlmi – mīlēt patiesi. Ir tik daudz kļūdainu uzskatu par to ka vajag, kā pareizi, tad cilvēks apsitas un svarīgākais ir saprast krišanas iemeslu.

Es no otra sagaidu to, ko uzceļu savās fantāzijās, bet sevi atstāju kāda esmu.. Patiesība man otrs jāpieņem kāds tas ir un pašai jātiecas pēc attīstības,

Ka ari ir jābeidz mērīt lietas, kuras nav jāmēra, jābeidz noteikt vērtību lietām, kurām vērtības nemaz nav. Kurām vērtība ir nenosakāma, bet nosakot tai vērību,  tā izpaužas vērtības cenā un nekad nespēj būt pilnība.

Un vēl kas, neko otram nevar uzspiest, jo kas uzspiests, tas nekad nerealizējas. Nav ilgstošs, tas vienkārši nedarbojās. Pieprasot otram mīlēt pazūd burvība mīlēt patiesi. Jo mazāk mēs pieprasām no otra, jo lielāka vēlme ir dot, jo cilvēkam ir jādot un ikviens vēlas dot sevi patiesi, bez savtīguma, ka tiek izmantot cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības, bet gan sevi dot – lai priecātos par to, kas ir.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: